Konduktometrs jeb TDS mērītājs galvenokārt mēra, izmantojot gravimetrisko analīzi vai vadītspēju (konduktivitāti). Gravimetriskās metodes ir visprecīzākās un ietver šķidrā šķīdinātāja iztvaicēšanu un atlikušo atlikumu masas mērīšanu. Šī metode parasti ir labākā, lai gan tā prasa daudz laika. Ja neorganiskie sāļi veido lielāko daļu TDS, gravimetriskās metodes ir piemērotākās. Ūdens elektriskā vai īpašā vadītspēja ir tieši saistīta ar izšķīdušo jonizēto cietvielu koncentrāciju ūdenī. Joni no ūdenī izšķīdušām cietvielām rada šī ūdens spēju vadīt elektrisko strāvu, ko var izmērīt parastais konduktometrs jeb TDS mērītājs. Ja korelē ar laboratorijas TDS mērījumiem, vadītspēja nodrošina aptuvenu TDS koncentrācijas vērtību, parasti līdz desmit procentu precizitātei. TDS mērītājs jeb konduktometrs tiek izmantots ūdens pārbaudīšanai laboratorijās, pētniecības institūtos un citur.