Radiācijas mērītājs ir instruments, ko izmanto jonizējošā
starojuma noteikšanai un mērīšanai. Pazīstams arī kā Geigera skaitītājs vai
Geigera-Millera skaitītājs, to plaši izmanto tādās jomās kā radiācijas
dozimetrija, radioloģiskā aizsardzība, eksperimentālā fizika un
kodolenerģētika. Radiācijas mērītājs nosaka jonizējošo starojumu, piemēram,
alfa daļiņas, beta daļiņas un gamma starus, izmantojot jonizācijas efektu, ko
rada Geigera-Millera caurule, kas dod savu nosaukumu instrumentam. Sākotnējais
noteikšanas princips tika realizēts 1908. gadā, taču tikai pēc Geigera–Millera
caurules izstrādes 1928. gadā Geigera skaitītāju varēja izveidot kā praktisku
instrumentu. Kopš tā laika šis radiācijas mērītājs ir bijis ļoti populārs tā
izturīgā sensora un salīdzinoši zemo izmaksu dēļ. Tomēr liela starojuma ātruma
un krītošā starojuma enerģijas mērīšanai ir ierobežojumi.